valsts #196 ir platforma, kurā pievienoties ir aicināts ikviens, kurš vēlas pilnveidot savu digitālo identitāti un kļūt konkurētspējīgāks. Mēs nodrošinām instrumentus, zināšanas un līdzīgi domājošos, lai pārmaiņas varētu notikt jau tagad! 

© 2019 valsts #196 

Search
  • Guna Kaņepe

Digitālie pirkstu nospiedumi

Pienācis laiks lauzt priekšstatu, ka tīmekļa vietnēs pavadītais laiks, tostarp, sociālajos portālos, informācijas meklētājos un internetveikalos, ir tikai mūsu privāto interešu izpausme. Taustoties digitālajos koridoros, mēs visur atstājam nospiedumus – pirkstu vai pēdu, katrs sauc kā vēlas. Vai par to vajag uztraukties un ieslēgties datora virtuālajās sienās, vai arī ir veidi, kā ierobežot personīgās informācijas aizplūšanu, neliedzot sev tīmekļa plašās iespējas un komfortu?

Latvijas Universitātes profesore, pedagoģijas doktore Zanda Rubene pērn publisku uzstāšanos par bērnu audzināšanu digitalizācijas laikmetā noslēdza ar vērojumu, ka vecākā paaudze – ap 50 gadiem un vairāk – datoros, planšetēs un viedtālruņos notiekošo joprojām uztver tikai kā „kustīgas bildītes”, līdzīgi televīzijas ekrānos ņirbošajam. Taču tā ir virtuāla dzīve! Aizspogulijā - internetā - pavadītais laiks ir vesela pasaule, un tajā pateiktais, kā arī izdarītais nekur nepazūd.


Apzināta elektroniskā dzīvesveida stiprināšana un mudināšana uz samērā vienkāršiem soļiem drošā tīmekļa izmantošanā arī bija mērķis februāra sākumā Cēsīs notikušajam semināram „Drošība digitālajā laikmetā”, ko rīkoja kustība „Valsts#196” sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un organizāciju „Vidzeme TechGirls”. Semināra vadītājs Mārtiņš Hiršs, kura kompetenci medijpratībā apliecina ne tikai akadēmiskais diploms, bet arī kritiskās domāšanas un mediju ietekmes pētniecība, nedaudz pavēra aizkaru uz to, kā darbojas novērošanas kapitālisms un kādas ir 21. gadsimta mārketinga metodes. Neizvēršot emocionālas sazvērestības teorijas, nudien, ticams un vienlaikus - negaidīta ir atklāsme, ka sociālie tīkli un tajos iestrādātie algoritmi no mūsu paustajām emocijām („like” – par laiku sauktais ziņas vai attēla patikšanas apliecinājums) spēj noteikt mūsu personības tipu. Tiek pieņemts, ka jau pēc desmit laikiem programma mūs pazīst labāk nekā mūsu kolēģi, bet, sākot ar 300 šādām reģistrētajām darbībām, iespējams, pat labāk nekā dzīvesbiedrs. „Tie ir simtiem dažādu informācijas punktu, ko tīkls savāc un pārdod mārketinga kompānijām,” piebilda M.Hiršs, piemēros parādot arī viena un tā paša produkta reklāmas, kas katru noteikto rakstura tipu uzrunā citādi.



Nekas, protams, nav perfekts. Semināra dalībniekiem savos sociālo vietņu profilos bija iespēja pārliecināties, ka programmas piedāvātais interešu loks ne vienmēr atbilst patiesībai. Tomēr ikvienam tīmekļa lietotājam traucējošākais apstāklis ir uzmācīgā atlasītās reklāmas piedāvāšana un arvien šaurāka informācijas burbuļa noslēgšana ap viņu, piesātinot apziņu ar vienveidīgu, mērķtiecīgi virzītu informāciju. Tādējādi arvien mazāk resursu paliek, lai iepazītu citus viedokļus. Vai tiešām gribam, ka pēc gadījuma rakstura paviesošanās apavu veikalā vēl četrus kvartālus no skatlogiem un kāpņutelpām mūsu priekšā nez no kurienes uznirst jauni pārdevēji ar sakāmo: „Šķiet, jūs interesējaties par sezonai piemērotiem zābakiem?” Sākotnēji un ārēji pamatots kā labi gribēts žests, bet ilgtermiņā tas nav nedz patīkams, nedz noderīgs. M.Hiršs gan vērš uzmanību: „Problēma nav tik ļoti reklāmās, bet tajā, ka feisbuks (viens no piemēriem) zina, kur un ko darām arī ārpus paša feisbuka.” Šo un dažādu citu datu vākšanu teorētiski var liegt savos profila uzstādījumos, bet pat tas nav simtprocentīgs garants, ka šie dati tiešām netiek kaut kur saglabāti. Lai nu kā – privātuma iestatījumu pārskatīšana visās vietnēs, kuras regulāri apmeklējam, ir vismaz kaut kāds solis pretim drošākai elektroniskajai informācijas apmaiņai un virtuālajai sadzīvei. Viens no vienkāršākajiem elektronisko paradumu maiņas ieteikumiem ir izmantot vienu pārlūkprogrammu Facebook un populārajam Gmail elektroniskā pasta pakalpojumam, bet citu pārlūkprogrammu – darba darīšanām vai citām vajadzībām.


Sabiedriskos mērogos ir vērts ņemt vērā faktu, ka mārketinga metodes informācijas un dažādu provokatīvo ziņu iepludināšanai jau tiek izmantotas arī lielo valstu politiskajās spēlēs. M.Hiršs apšaubīja, vai kāds politiskais spēks Latvijā varētu atļauties šādus datus iegādāties, tomēr, dzīvojot globalizācijas gaisotnē un audzinot sevī veselīgu kriticismu, svarīgi izprast pašu mehānismu – saskaņā ar algoritmu noteiktajiem personību tipiem ir iespējams izplatīt pozitīvās vai negatīvās aģitācijas materiālus tikai noteiktai šādas idejas, visticamāk, jau atbalstošajai cilvēku grupai, pārējiem lietotājiem šīs ziņas tā arī neieraugot. Tādējādi tautas musināšana uz protestiem ir kļuvusi nesalīdzināmi vieglāka kā jelkad agrāk.



Lai arī cik biedējošas kādas detaļas neizklausītos, nevajag ļauties sazvērestības teorijām un baidīties par katru savu turpmāko soli digitālajā pasaulē. Medijpratības un kritiskās domāšanas veicināšanas organizācijas „SkeptiCafe” dibinātājs M.Hiršs aicina ieklausīties saprāta balsī. Pirmām kārtām izdarīt galveno izšķiršanos – vai mani uztrauc, ka kāds kaut kur pasaulē gūst peļņu ar manu elektronisko gaitu datiem, vai ka tie vispār kaut kur tiek apkopoti? Ja ar to neesi mierā, tad soli pa solim ir iespējams „uzlabot savu digitālo pirkstu nospiedumu”, tikai jārēķinās – tas nav ātri un vienkārši, kā arī dinamiskajā digitālajā pasaulē nav fiksēti lielumi. „Drošība ir ceļojums,” simboliski noslēdz speciālists, aicinot pastāvīgi interesēties par laikam līdzi mainīgajām privātuma un drošības prasībām internetā.


Elektronisko adrešu vietnes, kur gūt atziņas un informāciju saistībā ar digitālo drošību:

1) haveibeenpwned.com: šajā vietnē ievadot savu e-pasta adresi, var uzzināt, vai tā ir bijusi iesaistīta kādā datu noplūdē.

2) youronlinechoices.com/lv/your-ad-choices: var uzzināt, kādas sīkdatnes (Cookies) dažādas mājaslapas cenšas ielikt konkrētajā datorā vai telefonā.

3) browserleaks.com/canvas: var uzzināt, cik unikāls ir tava kā tīmekļa lietotāja t.s. pirkstu nospiedums. Jo lielāks procentuālais rādītājs ir sadaļā „Fingerprint: uniqueness”, jo labāk – jo mazāk unikāls savā elektroniskajā dzīvē esi, jo mazāka iespējamība, ka tavi dati kļūs kādam vajadzīgi.

4) www.grc.com/haystack.htm: izklaides kārtā iespējams eksperimentēt ar dažādu paroļu garumu un sarežģītību (noteikti nelieto reāli izmantojamās paroles!) – var uzzināt, cik ilgu laiku prasītu dažādu jaudu datoriem šādu paroli uzlauzt.

5) datadetoxkit.org ; restoreprivacy.com: praktiski padomi (soli pa solim), kā palielināt drošību interneta lietošanā (angļu val.).

6) drossinternets.lv: materiāli bērniem un vecākiem par drošības principiem, kā arī iespēja pieteikties dažādām nodarbībām.

7) skolanakotnei.lv: digitālās izglītības projekts darbā ar mūsdienu tehnoloģijām, vairāk orientēts uz jauniešiem, taču šī gada uzsvars ir uz ģimenes saziņu šajos jautājumos.



Informāciju sagatavoja:

Līga Salnite

korespondente Laikraksts Vidzemes novadiem "Druva"


53 views
  • White Facebook Icon
  • White YouTube Icon